Nedēļas 5 populārākie stāsti

1.      Zemestrīces traģēdija Turcijā un Sīrijā saasinās

Nedēļu pēc spēcīgās zemestrīces, kas nodarīja postījumus Turcijas un Sīrijas pierobežā, bojāgājušo skaits sāk stabilizēties, un pirmdienas agrā rītā notikušās traģēdijas patiesie apmēri sāk apzināties.

Jaunie oficiālie dati liecina, ka kopējais bojāgājušo skaits ir 33 000 (attiecīgi 29 700 Turcijā un 3 500 Sīrijā). Šķiet, ka bojāgājušo skaits ir nedaudz lielāks, nekā gaidīts, jo ir pagājušas pirmās stundas pēc zemestrīces, kas ir ļoti svarīgas, lai glābtu zem gruvešiem iesprostotos izdzīvojušos.

No otras puses, pirmajās dienās ļoti svarīga bija starptautiskā palīdzība. ES valstu, kā arī dažu Tuvo Austrumu valstu sniegtā palīdzība glābšanas darbos un pagaidu dzīvojamo nometņu būvniecībā tiem, kas zaudējuši visu, ir bijusi ļoti svarīga, lai situācija neizietu ārpus kontroles. Citi žesti, piemēram, ASV ekonomisko sankciju atvieglošana Al Asada režīmam, ir paredzēti, lai palīdzētu vidējā termiņā un ilgtermiņā atjaunot zemestrīces skartās teritorijas.

Zemestrīce ir izraisījusi tādu hekatombu, ka, šķiet, pat karš Sīrijā ir atstāts otrajā plānā. Turcijas Kurdistānas teritorijā, kas robežojas ar zemestrīces skarto teritoriju, kurdu spēki ir izsludinājuši pamieru un apņēmušies neuzbrukt un nepārvietoties pa zemestrīces skartajām teritorijām. Pretēja galējība šķiet džihādistu grupējuma rīcība Ibidā, nemiernieku grupējumu kontrolētajā teritorijā, kur. Hayat Tahrir al SahmSīrijas valdība draud nepieļaut humānās palīdzības piegādi gan no starptautiskām organizācijām, gan no Bašara al Asada Sīrijas valdības.

Šķiet, ka ir mazinājusies arī tipiskā ģeopolitiskā spriedze starp Turciju un tās kaimiņvalstīm Grieķiju un Armēniju, kuras ir atvieglojušas humānās palīdzības pārvietošanu pāri savām parasti stingrajām robežām.

Pēdējo dienu notikumu attīstība vēl nav noskaidrojusies. Zemestrīce ir radījusi arī jaunu spriedzi. Sīrijā tas papildina nelaimes reģionā, kuru pēdējos gados mocījis karš un kuru neviena cilvēka zemē aplenkuši valdības spēki, nemiernieki un Turcijas kaujinieki. Turcijā daži opozīcijas pārstāvji jau vaino valdību sliktā infrastruktūras stāvoklī, un daži no šiem būvniecības uzņēmumiem jau ir sodīti vai slēgti.

2.      ASV un Kanāda savā gaisa zonā notriec līdz pat 4 gaisa balonus

Pagājušajā nedēļā raidījuma vadītāja uzmanību piesaistīja ziņa, kas ir filmas cienīga. ASV iestādes bija brīdinājušas par neidentificēta gaisa objekta klātbūtni to gaisa telpā. Pēc tā notriekšanas atklājās, ka tas nav nekas cits kā gaisa balons.

Pēdējo dienu laikā gan ASV, gan Kanādas iestādes ir novērojušas arvien vairāk šādu objektu, līdz pirmdien Hurona ezerā, Mičiganas tuvumā, tika nošauts ceturtais šāds objekts.

Kamēr neskaidrības turpinās, Kanādas un ASV izlūkdienesti turpina vākt informāciju par šīm ierīcēm un to mērķi. Jāatgādina, ka šo pašu gaisa balonu autortiesību provizoriski atzina Ķīna, kura paziņoja, ka tās ir ierīces, kas izgatavotas meteoroloģiskās informācijas vākšanai, un šis skaidrojums (acīmredzot) nepārliecināja Amerikas Savienotās Valstis.

Cita pārsteidzoša ziņa - Ķīnas valdība pati ir paziņojusi, ka virs tās gaisa telpas ir atklāts vēl viens neidentificēts gaisa objekts, šoreiz virs Dzeltenās jūras netālu no Čingdao.

Šie noslēpumainie notikumi sakrīt ar pastiprinātām Ķīnas un Japānas militārajām operācijām, turklāt ar tiešu ASV atbalstu un sadarbībā ar tām, Austrumāzijas Dienvidjūrā, kas jau gadu desmitiem ir ģeopolitiski saspīlēta un strīdīga teritorija. Mēs redzēsim, kā šī saspīlējuma eskalācija izpaudīsies turpmākajās nedēļās.

3.      Ieroču pārvadājumi Ukrainā kļūst sarežģītāki

Gadu pēc Krievijas un Ukrainas kara sākšanās šķiet, ka Volodomira Zelenska vadītās valsts atbalsts ar ieročiem mazinās. Pēc nedēļām ilgušām saspringtām sarunām un amerikāņu spiediena vācieši atteicās no nodoma nosūtīt tankus uz valsti. LeopardAbas puses tiek uzskatītas par galvenajām konflikta turpmākajās nedēļās.

Taču ne viss ir noritējis, kā gaidīts. Tas, kas bija gaidīts kā lavīna atbalsta vairāk nekā 100 tanku nosūtīšanai, galvenokārt no Apvienotās Karalistes, ASV un Vācijas, tika uzņemts ar zināmu vēsumu. Iniciatīvai pievienojās tikai Polija, kas konflikta laikā saglabāja stingri kareivīgu nostāju, Portugāle un Kanāda (un to ieguldījums bija diezgan ierobežots).

No otras puses, tādas valstis kā Zviedrija, Spānija, Dānija un Nīderlande norāda, ka ir gatavas palīdzēt, bet neprecizē, kad un kā. Šāda attieksme ir radījusi zināmu satraukumu Vācijā, kas jau ir pieprasījusi lielāku apņēmību.

Ņemot vērā radušos situāciju un februāra beigās gaidāmo Krievijas ofensīvu, par ko mēs runājām pagājušajā nedēļā, Vācija ir izvēlējusies nosūtīt arī vecākos Leopard tanku modeļus, un kopumā šogad tiks piegādāti aptuveni 80 Leopard tanki.

4.      Ekonomika: Brisele ir optimistiski noskaņota: Eiropa izvairās no recesijas un prognozē Spānijai lielāku izaugsmi

Šķiet, ka vētras mazinās. Vakar no Briseles tika apstiprināts, ka lejupslīdes draudi ir novērsti, lai gan "pavisam nedaudz". Tādējādi nav gaidāms IKP kritums, bet gan pieaugums par 0,9 %. Attiecībā uz Spānijas ekonomiku šķiet, ka arī prognozes uzlabojas, paredzot 1,4 % izaugsmi (par četrām desmitdaļām procentpunkta vairāk nekā iepriekš prognozētais 1 %). Tas Spāniju ierindo to valstu vidū, kurās izaugsme ES būs visstraujākā, apsteidzot, piemēram, Itāliju (0,8 %) vai Franciju (0,6 %).

ES uzskata, ka Spānijas izaugsmes iemesli šajā sarežģītajā gadā, ko iezīmēja karš, ir tūrisma atveseļošanās (ko iepriekšējos gados vājināja COVID krīze), privātā patēriņa pieaugums, inflācijas samazināšanās un atveseļošanās plānu īstenošanas temps, kas ir veicinājis gan valsts, gan ārvalstu ieguldījumus Pireneju pussalas teritorijā.

Tomēr ES ir norādījusi, ka optimisms nedrīkst kļūt nekontrolējams un radīt neproduktīvu politiku, piemēram, pārmērīgu algu pieaugumu, kas var izraisīt cenu kāpumu.

Arī no Eiropas viedokļa ir labas ziņas. ES, šķiet, pieņem, ka esam sasnieguši inflācijas griestus un ka inflācija sāk mazināties. Turklāt šķiet, ka arī enerģijas cenas ir stabilizējušās, ko veicināja mazāks enerģijas patēriņš, jo ziema nebija tik barga, kā gaidīts.

Kopumā jaunās ekonomikas prognozes Briselē tika uzņemtas ar piesardzīgu optimismu, un finanšu ministrs Paskāls Donū (Pascal Donohoe) norādīja, ka "mums jābūt piesardzīgiem, bet mēs esam pārliecināti".

5.    Līdz 2022. gadam divkāršosies fotoelementu pašpatēriņš

Pagājušajā gadā vairāki faktori izraisīja vēl nepieredzētu fotogalvanisko pašpatēriņa sistēmu uzstādīšanas pieaugumu. Kara izraisītais cenu kāpums, kā arī subsīdijas, ko piešķīra Eiropas Komisija. Next Generation šķiet, ir paātrinājusi pāreju uz šiem jaunajiem patēriņa veidiem.

Pagājušajā gadā vien Spānijā tika uzstādīti vairāk nekā 200 000 instalāciju mājokļos un 23 000 instalāciju uzņēmumos. Ar šiem skaitļiem mājokļu skaits, kuros ir uzstādīta šī tehnoloģija, ir palielinājies līdz 300 000, kā arī līdz 54 000 uzņēmumu. Tiek lēsts, ka enerģijas ražošanas jauda varētu sasniegt gandrīz 2 % no valsts pieprasījuma.