5 NEDĒĻAS SVARĪGĀKIE NOTIKUMI

1.      Pro-Bolsonaro protestētāji mēģina šturmēt Brazīlijas valdības iestādes

Pēc pagājušā gada 30. oktobrī notikušajām vēlēšanām Brazīlijā, šķiet, valda nemierīgi ūdeņi. Līdz ar nelielo Lulas uzvaru vēlēšanās (viņš uzvarēja ar 50,9 % balsu, apsteidzot Bolsonaro ar 49,10 % balsu) strīds bija gatavs jau pašā sākumā.

Jau dažas stundas pēc progresīvā kandidāta uzvaras notika vairākas demonstrācijas, ceļu blokādes un pat aicinājumi valsts policijai un militārajiem spēkiem atcelt vēlēšanu rezultātus.

Tādējādi pēdējo nedēļu laikā spriedze ir palielinājusies, sasniedzot kulmināciju pagājušajā svētdienā, kad Brazīlijā tika šturmēts kongress. Bolšonaro atbalstītāju pūlis izlauzās cauri policijas kordonam un iekļuva sēžu zālē, iznīcinot mēbeles, kas atradās viņu ceļā. Mērķis bija radīt "domino efektu", kas apturētu Brazīlijas valsts iestāžu darbību.

Šo notikumu, kas notika tieši divus gadus pēc uzbrukuma galvaspilsētai ASV, ir nosodījušas visas ES dalībvalstis, kā arī Amerikas Savienotās Valstis. Tajā pašā laikā arī Brazīlijā liela daļa labējo ir noraidījusi šīs darbības, bet kreisie tās ir pilnībā nosodījuši. Pats Lula ir apsūdzējis dažas valsts policijas iestādes līdzdalībā.

Visbeidzot, pēc uzbrukuma armija pati izklīdināja atlikušās proboļševiku nometnes ap kongresu, kā arī dažas iestādes un policijas iecirkņus visā valstī. Patlaban aizturēto skaits ir 1500, un nav izslēgta iespēja, ka tiks veiktas turpmākas intervences. Šajā ziņā Brazīlijas valdība ir bijusi kategoriska: šie notikumi nepaliks nesodīti, un ir gaidāma racionāla, bet stingra reakcija.

Visbeidzot, ir vērts atcerēties, ka pirms dažām dienām Žairs Bolsonaro ar privāto lidmašīnu pameta Brazīliju un devās uz Floridu (ASV). No turienes viņš nesen veselības problēmu dēļ nonāca slimnīcā un visus šos notikumus vēroja no attāluma. Viņa nosodījums savu sekotāju rīcībai ir bijis bikls un lakonisks, un pieaug iespēja, ka viņš neatgriezīsies valstī, jo pret viņu varētu tikt uzsākta tiesvedība, kas apgrūtina viņa atgriešanos valstī.

2.      Par jauno ASV Pārstāvju palātas spīkeru tiek ievēlēts Kevins Makartijs.

Pēc ilga ceļa, kas ilga 4 sesiju dienas un 15 dažādu balsojumu, ASV augšpalātā strupceļš, šķiet, tuvojas beigām. 57 gadus vecais Kevins Makkartijs (Kevin McCarthy) no Kalifornijas tika ievēlēts amatā ar 216 balsīm.

Lai gan republikāņi jau no paša sākuma turēja vairākumu, partijā parādījās plaisas starp mērenajiem un "trampistiem". Aptuveni 20 republikāņu kongresmeņi līdz pat pēdējam brīdim risināja sarunas, lai nodrošinātu savus balsojumus. Scenārijs šķiet acīmredzams, McCarthy atkarība no Trumpism tika skaidri izteikta Kalifornijas publiskajā paziņojumā, kurā viņš personīgi pateicās bijušajam prezidentam par viņa centieniem, lai sarunas notiktu.

Tādējādi sarunās, kas tika pārformulētas pēc katra balsojuma, republikāņu konservatīvākās daļas vēlmes ir guvušas piekāpšanos, līdz pat tam, ka viņi skaidri norādīja, ka jaunajam prezidentam nebūs viegli. Patiesībā saspīlējums starp republikāņiem ir tik liels, ka pēc viena balsojuma Makartijs pat konfrontēja Gecu (Gaetz), vienu no Trampu atbalstošajiem kongresmeņiem.

Scenārijs, kas paveras, ir interesants, bet neskaidrs. Makartijam nāksies žonglēt ar savas partijas labējā spārna pārstāvjiem, vienlaikus apzinoties nepieciešamību atjaunot saikni ar demokrātu frakciju. Tomēr pagaidām šķiet, ka Makartijam vairāk rūp, lai pietuvinātu sev savas partijas labēji labējos slāņus, mainot savu nostāju par uzbrukumu Kapitolijam (ko viņš sākotnēji asi nosodīja un pret kuru pēdējā laikā ir pieņēmis vēsāku nostāju) vai dodoties uz bijušā prezidenta Donalda Trampa rezidenci, lai fotografētos un risinātu ar viņu sarunas.

3.      Irānas protesti: nāvessodu izpilde turpinās

Jau vairākas nedēļas mēs sekojam līdzi protestiem Irānā. Tas, kas sākotnēji tika piedāvāts kā iespēja valstij atvērties un mainīties gan kultūras un ekonomikas jomā, gan attiecībā uz sieviešu lomu sabiedrībā, šķiet, ir pārtraucis reaģēšanas pasākumu vilni.

Pēc protestu viļņiem šķiet, ka režīms vēlas atgūt kontroli pār situāciju, atgriežoties pie normālas situācijas. Ir atjaunota morāles policija, arestēti daudzi demonstranti, kā arī ievērojamas Irānas sabiedrībā pazīstamas personas.

Pēc arestiem sekoja pirmie notiesājošie spriedumi. Lai gan dažos gadījumos šie sodi ir samazināti, piemēram, futbolista Amira Nasra Azadani gadījumā, kuram sākotnēji tika piespriests nāvessods, bet beigās viņam tika piespriests 26 gadu cietumsods. Tomēr daži spriedumi ir apstiprināti un izpildīti. Tiek ziņots, ka jau notikušas četras demonstrācijas, no kurām divas pēdējās notika pirmdien.

Ignorējot starptautiskos protestus un aizbildinoties ar to, ka protestu laikā nogalināja Basij spēku paramilitāro kaujinieku, Mohamed Mahdi Karami (22 gadi) un Seyed Mohameni Hoseini (39 gadi) tika pakārti. Amnesty International norādīja, ka tiesas process "nelīdzinājās nopietnam tiesas procesam", jo bija īss (mazāk nekā viena nedēļa) un apsūdzētajiem netika ļauts izvēlēties advokātu, bet viņiem tika iecelts tiesas iecelts advokāts. Turklāt apsūdzētie apgalvoja, ka viņu atzīšanās slepkavības izdarīšanā tika panākta spīdzināšanas ceļā pēc vairākiem elektrošoku triecieniem un sitieniem pa galvu, kuru rezultātā viņi zaudēja samaņu.

Mohameni tēvs pat lūdza par žēlastību, lai viņa dēlam netiktu izpildīts nāvessods. Pēc tam tika arestēts žurnālists, kurš bija atbildīgs par interviju.

Starptautiskajā līmenī ES diplomātijas vadītājs Žozeps Borels (Josep Borrell), tāpat kā ASV īpašais sūtnis Irānā Roberts Māllijs (Robert Malley), nosodīja šos aktus, nosaucot tiesas procesu par "farsu".

Noslēgumā jāatzīmē, ka šis represīvais process vēl nebūt nav beidzies. Lai gan līdz šim nāvessods izpildīts četriem cilvēkiem, 14 ir notiesāti uz nāvi. Turklāt demonstrāciju laikā ir arestēti gandrīz 20 000 cilvēku un protestu laikā ir nogalināti 517 protestētāji.

4.      Pāvests Benedikts XVI mirst

2022. gada 31. decembrī 95 gadu vecumā mūžībā aizgāja viena no nozīmīgākajām personībām jaunāko laiku vēsturē. Pāvests Benedikts XVI, kurš atkāpās no amata gandrīz pirms 10 gadiem, 2013. gadā, pēc tikai 8 pāvesta amata gadiem. Kopš tā laika viņš ir saglabājis slepenību, kas viņu pavadīja līdz pat mūža galam.

Savas karjeras laikā Benediktam ir nācies risināt virkni problēmu, tostarp mēģinājumus reformēt naudas atmazgāšanu Vatikāna bankā, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas skandālu rašanos Katoļu baznīcā un vairākkārtējus mēģinājumus atjaunot teoloģiskos jautājumus (kas no liberālisma viņa jaunības gados noveda pie stingra konservatīvisma vēlāk).

Bēres, kas notika ceturtdien, 5. janvārī, apmeklēja 50 000 ticīgo, kuri Svētā Pētera laukumā zem mākoņiem atvadījās no viņa, kopīgi lūdzot rožukroni. Šo ticīgo priekšgalā bija pašreizējais pāvests Francisks ratiņkrēslā. Sava veselības stāvokļa dēļ ceremoniju vadīja dekāns Džovanni Batista Re, lai gan homīliju teica pats Francisks, kurš pēdējos mirkļos pieminēja mirušo: "Benedikts, uzticamais līgavaiņa draugs, lai tavs prieks ir pilnīgs, dzirdot viņa balsi galīgi un mūžīgi".

5.      Krievijas un Ukrainas konflikts: Putins izsludina īsu pamieru un Spānijas bruņošanās

Attiecībā uz situāciju Ukrainā pēdējās dienās ir bijuši daži jauni notikumi.

Pirmais ir Vladimira Putina priekšlikums par 72 stundu pamieru pareizticīgo Ziemassvētku laikā. Uz šo priekšlikumu Ukraina reaģēja bikli un aizdomīgi, noraidot to. Kā bija gaidāms, vienpusējais pamiers netika ievērots. Abas valstis apsūdzēja viena otru pakta laušanā, un Ukraina to nosauca par "slazdu". Turpmākajās stundās dažādās Donbasa daļās, galvenokārt Zaporijā un Luhanskā, sākās kaujas un artilērijas apšaude.

Otrā ziņa nāca vienlaicīgi ar pirmajām pamiera stundām, un tā nāca no otrā krasta. ASV valdība paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi 3 miljardu dolāru vērtībā, tostarp bruņumašīnu piegādi. Šai iniciatīvai pievienojās arī Francija un Vācija, kas pēc sarunām ar Džo Baidenu piekrita nosūtīt jaunas pretgaisa aizsardzības baterijas. Patriot.

Jaunākās ziņas ir pēdējās stundas, un tās ir Spānijas bruņoto spēku vadītāja, karaļa Felipes publisks paziņojums par aizsardzības budžeta palielināšanu. Karalis norādīja, ka Spānijai būtu jāpalielina aizsardzības budžets, kam mazāk nekā piecu gadu laikā būtu jāveido 2% no valsts kopējā IKP. Tādējādi viņš šo palielinājumu (kas ir obligāts NATO dalībvalstīm) saistīja ar tūlītēju nepieciešamību Putina Krievijas radīto "nenovēršamo draudu" dēļ.

Līdz ar dažādu valstu iesaistīšanos konfliktā un to atkārtotu bruņošanos, šķiet, ka zobeni atkal ir izvilkti.